Šogad jau astoto gadu Latvijā tiek īstenota vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros atbilstoši slimības mērķa grupai Latvijas iedzīvotāji regulāri saņem uzaicinājuma vēstules ar aicinājumu veikt valsts apmaksātas dzemdes kakla, krūts vēža un zarnu vēža pārbaudes. Diemžēl onkoloģiskas saslimšanas ir saistītas ar dažādām stigmām, kas cilvēkus padarījušas nevērīgus pret savlaicīgu pārbaužu veikšanu. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Starptautiskā viroterapijas centra Medicīniskā direktore un Latvijas Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa skaidro, kāpēc tik svarīgi ir atsaukties valsts aicinājumam veikt profilaktiskās pārbaudes, kāpēc, iespējams, nesaņemat šo vēstuli, un sniedz atbildes uz citiem būtiskiem jautājumiem.
Valsts apmaksātā vēža skrīninga programma paredz, ka ik pēc trīs gadiem aicinājuma vēstuli uz dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi saņem 25 līdz 67 gadus vecas sievietes, bet reizi divos gados aicinājumu veikt krūts vēža profilaktisko pārbaudi saņem sievietes vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Gan vīrieši, gan sievietes vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi gadā var veikt valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta. Tomēr iedzīvotāju atsaucība aizvien ir ļoti zema – vidēji tikai ceturtā daļa iedzīvotāju izmanto iespēju veikt šīs bezmaksas pārbaudes. Likumsakarīgi, ka šīs paviršās attieksmes rezultātā audzēji savlaicīgi tiek atklāti tikai trešdaļā gadījumu.
Vēža stigma
Pieredzes bagātā onkoloģijas speciāliste Dace Baltiņa iedzīvotāju zemo atsaucību skaidro ar nevērību pašiem pret savu veselību. “Lai gan automašīnām tiek veikta regulāra tehniskā apskate, pašu “tehniskā apskate” nesaprotamu iemeslu dēļ tiek atstāta novārtā. Cilvēkiem trūkst motivācijas iet pie ārsta meklēt vainu, kuru nemaz neizjūt. Otrs iemesls varētu būt mūsu sabiedrībā pastāvošā vēža stigma – asociācijas ar vēzi kā dzīvībai bīstamu slimību. Savukārt trešais aspekts ir cilvēku bažas, vai pietiks līdzekļu, lai segtu izmaksas, kas varētu rasties, ja slimība tiek atklāta,” komentē Dace Baltiņa. Viņa gan uzsver, ka bažām par izmaksu segšanu nav pamata, jo vēža ārstēšana mūsu valstī ir apmaksāta. Pacientam ir jāsedz obligātās pacienta iemaksas, kas vēža slimniekiem ir uz pusi mazākas. Stigmas saistās arī ar nolemtību - saslimstot nāve šķiet neizbēgama. Turklāt stigma skar arī terapiju – sabiedrībā valda uzskats, ka “operācija kropļo”, “starošana sadedzina”, “ķīmija noindē”. Lai gan tas neatbilst patiesībai, cilvēki nevēlas papildus smagajai diagnozei izciest vēl arī ārstēšanas mokas. Turklāt saslimušajam ir nepatīkami apzināties, ka kāds aiz muguras runā par viņa slimību. Visbeidzot slimības ārstēšana ir arī liels psiholoģisks pārbaudījums.
Citu slimību vidū onkoloģiskās slimības izceļas ar to, ka ļoti pārliecinošu simptomu vēzim nav. Latvijā 90% onkoloģisko slimību tiek atklātas tieši cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, tieši tādēļ cilvēkiem virs 50 gadu vecuma jāpievērš uzmanība jebkuram veselības traucējumam. Dace Baltiņa uzskata, ka cilvēka likteni izšķir tas ārsts, pie kura viņš ar savām sūdzībām vēršas kā pie pirmā. Tieši tādēļ viņa akcentē ģimenes ārsta lomu vēža savlaicīgā atklāšanā un uzskata, ka pusmūža vecuma cilvēkiem būtu jāpievērš liela uzmanība noteiktiem simptomiem, lai savlaicīgi atklātu iespējamu onkoloģisku saslimšanu.
Patlaban Latvijā un arī visā pasaulē vēža “lielais piecinieks” jeb izplatītākās onkoloģiskās slimības ir plaušu, zarnu, krūts, ādas un prostatas audzēji. Latvijā katru gadu no jauna šādas diagnozes tiek noteiktas vairāk nekā 1000 pacientiem. Latvijas mērogam tas ir ļoti liels skaits cilvēku.
Kāpēc nesaņemu uzaicinājuma vēstuli?
Uzaicinājumu veikt apmaksātās profilaktiskās vēža skrīninga vēstules izlases kārtībā, atbilstoši slimības mērķa grupai saņem visas augstākminētās cilvēku grupas. Tiem, kuri bažījas, kāpēc vēstuli nesaņem, onkoloģe skaidro, ka iemesli varētu būt vairāki. Pirmkārt, pastāv iespēja, ka attiecīgais izmeklējums jau veikts nesenas ārsta vizītes laikā. Tāpat iespējams, ka cilvēka faktiskā dzīvesvieta atšķiras no deklarētās adreses (uzaicinājuma vēstules tiek sūtītas uz deklarēto adresi). Tomēr neskaidrību gadījumā būtu jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, jo ikvienai uzaicinājuma vēstulei ir unikāls numurs, kuru noskaidrot un vēstuli atjaunot palīdzēs medicīnas darbinieks. To atjaunot iespējams arī, sazinoties ar Nacionālo veselības dienestu. Drīzumā informācija par izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm būs pieejama arī ginekologiem.
Pacientam, kļūstot vecākam, vēža slimības gaita vairs nav tik agresīva kā gados jaunākiem pacientiem. Tas būtu viens no galvenajiem pamatojumiem tam, kāpēc uzaicinājumi uz valsts apmaksātu profilaktisko vēža skrīningu, sasniedzot noteiktu vecumu, vairs netiek saņemti. Turklāt, piemēram, krūts vēzis gados vecākām sievietēm visbiežāk ir viegli sataustāms jau pirmajā stadijā.